Aizvērt | Atvērt

Ir izveidota Z/s "Mazputnēni" domubiedru grupa portālā draugiem.lv - http://www.draugiem.lv/group/77954/

Šīs grupas dibināšanas mērķis ir palīdzēt iesācējiem u.c. ar derīgu padomu attiecīgajā situācijā, kā arī aicinām dažādu mājputnu un skaistumputnu audzētājus dalīties ar pieredzi. Šajā domubiedru grupā katrs var uzdot sev vajadzīgos jautājumus, ka arī atbildēt.

Lasīt vairāk ...

Pirmajās 20 dienās gaļas šķirnes cāļiem temperatūrai telpās un zem sildītājiem jābūt 1-2°C augstākai nekā dējējšķirņu cāļiem. Broilerus audzē uz dziļiem pakaišiem bez pastaigu aplokiem. No diennakts vecuma līdz realizēšanai gaļā tos tur vienā mītnē. Ja ir pārāk liela cāļu biezība, samazinās dzīvsvara pieaugums, pieaug barības izlietojums un cāļu nobeigšanās, apspalvojuma un kautķermeņu kvalitāte ir zema.


Diennakts vecu broileru cāli ir grūti atšķirt no diennakts veca dējējvistu cāļa. To atšķir pēc kājām, broileriem ir resnākas kājas, kā arī pēc spārniņiem, broileriem spārnu galiņi ir izteikti balti, bet dējējvistu cāļiem iedzelteni.

Lasīt vairāk ...
Pirms katras cāļu audzēšanas mītnes savlaicīgi iztīra dezinficē un ļauj pamatīgi izvēdināties. Rūpīgi nomazgā, dezinficē visu inventāru un pārbauda sildītāju darbību.

Maziem cāļiem termoregulācija nedarbojas, tāpēc zemā temperatūrā tie ātri atdziest, augstā-pārkarst. 15 dienu vecumā cāļiem sāk darboties termoregulācija, un tie var piemēroties temperatūras svārstībām, tāpēc cāļus līdz 20-40 dienu vecumam atkarībā no laika apstākļiem audzē zem sildītājiem.

Temperatūrai zem sildītājiem pirmajā dienā jābūt 33-35°C, bet telpā par 10-11°C zemākai. Katru nedēļu temperatūru zem sildītājiem pazemina par 2,8-3°C.

Cāļu spiešanās un čiepstēšana norāda, ka temperatūra ir par zemu. Ja temperatūra ir par augstu, cāļi daudz dzer, slikti ēd un guļ tālu no sildītājiem ar izplestiem spārniem.

Regulāri seko, lai dzeramais ūdens būtu svaigs un tīrs, salaistītos pakaišus apmaina pret sausiem. Dzeramos traukus mazgā reizi dienā, bet mainot ūdeni izskalo. Ūdens temperatūra nedrīkst būt zemāka par 12°C. Barības silēm un paplātēm vienmēr jābūt tīrām. Barību pirmās 3 dienas dod uz saplākšņa paplātēm, vēlāk-silītēs. Baro ar kombinēto cāļu barību.

Augšanas laikā vārgākos un atpalikušākos cāļus nošķir, tos novieto atsevišķi, labāk ēdina utt.

Mitrs gaiss negatīvi ietekmē siltuma regulēšanu un vielu maiņu. Kaitīgās gāzes putnu mītnēs rodas no putnu mēsliem un izelpota gaisa. Ja ir liela ogļskābās gāzes koncentrācija, putniem samazinās ēstgriba un barības sagremojamība. Amonjaks bojā elpošanas orgānu gļotādas Nokļūstot asinīs, amonjaks samazina hemoglobīna oksidēšanās spējas, rada skābekļa trūkumu un stipri uzbudina nervu sistēmu. Gaisa putekļu daļiņas kairina un ievaino elpošanas ceļu gļotādas, veicina infekciju, izraisa hroniskus elpošanas ceļu iekaisumus.
Lasīt vairāk ...

Kanibālisms ir nepareizas ēdināšanas sekas. Kanibālismu veicina nevārītas gaļas izēdināšana, slikti sasmalcināta, nepietiekami sajaukta barība, A vitamīna, minerālvielu un mikroelementu trūkums, proteīna devu krasa samazināšana, it sevišķi, ja barībā nepietiek proteīna (metionīna un cistīna). Kanibālismu veicina liela putnu biezība, nepareizs apgaismojums (pārāk spilgts un ilgs). Lai kanibālismu novērstu, jāuzlabo turēšanas apstākļi. Jāizēdina pilnvērtīga barība, jādod 2-3 reizes lielāka A vitamīna deva, nekā norādīts normās. Arī mangāna un fosfora devu dubulto. Palielina vārāmā sāls devu (līdz 2%, daļu dod ar dzeramo ūdeni) un izēdina ar kokšķiedru bagātus barības līdzekļus (zaļbarību, zāles miltus, kviešu klijas). Proteīna daudzumu barībā ņem par 2-3% lielāku, nekā norādīts normās.

Jaunākie novērojumi pierada, ka kanibālismu izraisa galvenokārt fosfora trūkums. Graudu barībā esošais fosfors gremošanas orgānos savienojas ar kalciju nešķīstošā savienojumā (kalcija fitātā). Dodot citronskābi, kalcijs savienojas ar to, veido citronskābo kalciju un atbrīvo fosforu viegli izmantojama veidā. Kanibālisma novēršanai uz katrām 1000 vistām 3-10 dienas dod 50g citronskābes dienā. Uz 1000 jaunputniem dienā dod 50-200g citronskābes. Vislabāk citronskābi dot ar dzeramo ūdeni vai mīkstbarību.

 

Lasīt vairāk ...

Spalvu izkrišana ir nepareizas ēdināšanas sekas.

Spalvu izkrišanu (alopēciju), visbiežāk astes spalvu izkrišanu, novēro intensīvas dēšanas periodā augstražīgām vistām. To izraisa vielu maiņas traucējumi, nelīdzsvarots vai nepietiekošs aminoskābju daudzums barībā. Ja barībā trūkst metionīna un cistīna, cinka vai arī Bc vitamīna, spalvas ir trauslas. Ja ir nepietiekošas Bc vitamīna devas, spalvas ir nespodras.

Nepareizs gaismas režīms, nepietiekošs gaisa mitrums putnu mītnēs un pārāk liela biezība arī var izraisīt spalvu izkrišanu.

Lasīt vairāk ...

Olu ēšana ir nepareizas ēdināšanas sekas.

Olu knābšana ir atsevišķu vistu netikums, vai minerālbarības nepareizas izēdināšanas sekas (kalcija trūkums, nepareizas kalcija un fosfora attiecības).

Lasīt vairāk ...
Sākums Padomi

Ja neatradāt meklēto, atbildēsim uz Jūsu jautājumu visdrīzākā laikā - nosūtiet to mums!